Uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem centīsimies rast atbildi katrs pats, turpmāk izklāstītais, lai kalpo kā rosinājums uz pārdomām.

«Ar labiem panākumiem var dravot dažādu konstrukciju stropos, tomēr katras sistēmas stropiem ir savas īpatnības, kas vairāk vai mazāk atbilst dravošanas paņēmieniem un apstākļiem. Lai celtu darba ražību, samazinātu pašizmaksu un atvieglotu dravnieka darbu, (..) tiek izmēģināti dažādu konstrukciju stropi. Pēc Zinātnieku izmēģinājumiem un aprēķiniem, darba patēriņš, dravojot pārvadāmajos (daudzkorpusu) stropos, uz 1cnt medus produkcijas ir par 30% mazāks nekā dravojot divkorpusu stāvstropos, bet produkcija ir par 15...20% augstāka.»

Ne mazāk interesanti un vēsturiski vārdi pieder vēl kādam mūsu klasiķim, Latvijas stāvstropa tēvam Pēterim Rizgam: «Līdz šim stropu jautājumā pie mums valdīja pilnīgs haoss. Oficiālā biškopības vadība gan ieteica Dadana-Blata stropu (..), taču vairākums stropu bija visai raibs maisījums - sākot ar klučiem un beidzot ar Berlepšiem, Ļevickiem utt. Dažādus stropus sastop ne tikai dažādās dravās; pat vienā dravā dažreiz grūti atrast divus vienādus (..). Nenokārtotais stropu jautājums ieinteresēja arī jaundibināto LU Biškopības kabinetu, kas sāka izmēģināt dažādos rāmīšu stropu tipus. Izejot no gūtām atziņām (..) un sasniegumiem citās zemēs (..), izveidoja trīs stropu tipus, kas Latvijai pilnīgi pietiekami. Nākotnē, pēc piedzīvojumu un novērojumu uzkrāšanas, nāksies arī šos stropus pakāpeniski pārvietot un piemērot jaunām prasībām.

Pēc autora domām, pašreiz pietiek ar trim minētajiem tipiem – 1) stāvstropu, 2) guļstropu un 3) pārvadājamo stropu.»

Tā profesors Pēteris Rizga 1939.gadā izdotajā biškopja rokasgrāmatā «Latvijas dravnieks»

Bija radīti trīs stropi dažādām gaumēm un vajadzībām, precīzāk - dažādiem dravošanas paņēmieniem. Visu trīs konstrukciju pamatā tika likts daudzkorpusu stropa princips - tie sastāvēja no atsevišķām detaļām. Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, stropiem bija pakotas priekšējās un aizmugurējās sienas (dubultas ar pakojumu vidū) un horizontāls jumts, lai stropus pārvadājot transporta līdzeklī, varētu kraut divos stāvos. Vajadzēja tikai, kā teica profesors, pēc piedzīvojumu un novērojumu uzkrāšanas, tos pārveidot un piemērot jaunām prasībām.

Vai Latvijā ir kāds strops, kura tilpums un uzbūve atbilstu visām biškopju prasībām?

Latvijā šobrīt visplašāk tiek izmantoti:

  • Latvijas stāvstrops
  • Auzukalna strops
  • Daudzkorpusa strops

Dravošana daudzkorpusu stropos ir viens no galvenajiem ceļiem kas ejams, lai pazeminātu produkcijas pašizmaksu un palielinātu viena cilvēka apkopšanā esošo saimju sakaitu.

Mūsdienīga drava un medus ražošana nav iedomājama bez bišu pārvadāšanas. Daudzkorpusu strops ir pietiekoši ērts (viegls), lai pavasarī dravnieks bites uz ganībām varētu izvest bez palīga iesaistīšanas stropu cilāšanā. Stropa grīda ir ļoti ērta bišu pārvadāšanai - ventilācijas siets nosedz grīdas apakšu visā tās platībā.

Siets grīdā palīdz arī bitēm uzturēt vēlamo mikroklimatu ligzdā: vasarā, ienesuma izmantošanas laikā atvieglo stropa vēdināšanu, bet ziemā palīdz izvadīt lieko mitrumu.

Daudzkorpusu strops savas priekšrocības labi demonstrē arī ziemā. Stāvstrops parasti ir pustukšs, bet daudzkorpusniekā mazu saimi iespējams ieziemot vienā korpusā, lielu - divos. Turklāt divos korpusos ieziemotai saimei barības rezerve atrodas virs bišu kamola, ligzdas augšdaļā, bites tai piekļūst un maksimāli izmanto. Stāvstropa plakanās ligzdas dēļ, daudz barības ziemošanas laikā bitēm nav sasniedzams, jo atrodas kamolam blakus.

Stāvstropa peru telpā bitēm atstāta 30cm augsta telpa, divos daudzkorpusu stropa korpusos - 53cm, bet tilpums gandrīz vienāds.

Nākošais, arī ne grūti izpildāmais priekšnoteikums – saimēm jābūt jaunām un enerģiskām bišu mātēm. Enerģiska māte labi pero un saimes spēks strauji pieaug. Bet te gan sākas nelieli sarežģījumi. Strauji augošai saimei mainās bišu proporcijas – peru ir mazāk nekā peru barotāju un saimē rodas spietošanas noskaņojums. Pati par sevi šī parādība jau nebūtu nekas, ja tikai spietojot saime nezaudētu 30 – 70 % no sava spēka un līdz ar to arī krietni nesamazinātos produktivitāte.

Lai cīnītos ar kādu nevēlamu situāciju vai problēmu, jāzina tās rašanās iemesli jeb cēloņi. Spietošanas cēloni – bišu peru barotāju pārpalikumu – jau pieminējām, vēl jāmin otrs faktors – šaurība peru telpā. Nav noslēpums. ka normāli bišu saimei peri aizņem teritoriju, ko nosacīti varam salīdzināt ar futbola līdz basketbola bumbas lielumam. Virs periem un to abos sānos atrodas barība. Pietiek ar pavisam mazu medus nadziņu kārē virs periem un tas iedarbojas kā peru zonas robeža. Paplašinājums virs šīs joslas turpmāk var kalpot vienīgu medus novietošanai, velti gaidīt, ka māte šķērsos šo robežu un dosies dēt tukšajās kanniņās.

Nākošais svarīgais fakts, kuru nākas konstatēt spieta kanniņas atrodot, ir, vai tās jau piedētas un cik veci ir māšu cirmeņi tajās. Ja kanniņas ir tikai piedētas, stāvokli vēl var glābt. Ja māšu cirmeņi ir jau divas dienas veci – glābt var tikai saimes dalīšana.

Ar to spietošanas noskaņojums uz 2 – 3 nedēļām ir nosists. Peru telpa ir pārdalīta uz pusēm, tā ieguvusi lielāku plašumu. Peri faktiski ir sadalīti divās daļās un to nu bites nekādi negrib pieļaut. Bezdarbībā nīkstošajām bitēm nu ir darbs pie ligzdas sakārtošanas - paiet zināms laiks, kamēr medus tiek atkal uznests augšstāvā, iztīrītas kanniņas starp peru rajoniem un sagatavotas mātei dēšanai.