Daudzkorpusu stropiem Latvijā dzimusi jauna paaudze. Idejas aizgūtas gan no klasiskajiem dravošanas principiem, gan izmantota ziemeļvalstu dravnieku pieredz dravot ar šāda tipa stropiem mūsu klimatam raksturīgos platuma grādos.


Dravot ar kādas noteiktas konstrukcijas stropiem, nozīmē izvēlēties arī kādu noteiktu darba stilu jeb kā biškopji saka – dravošanas metodi. Ir vietas uz zemeslodes, kur bites joprojām aprūpē bluķu stropu dravās, bet kādas Āfrikas valsts vietējie dravnieki stropu vietā izmanto uz pusēm pārzāģētas skārda medus mucas. Tomēr vairums attīstīto zemju dravnieku izmanto mūsdienīgus daudzkorpusu stropus. Izvēles brīvība ir viena no brīnišķīgākajām lietām uz pasaules.

Brīvā dabā dzīvojošās bites varam atrast dobumos, kuru tilpums ir 20 – 100 litri, taču visbiežāk šī telpa ir ap 40 litrus liela. Četrdesmit litru, jeb četru spaiņu tilpumā, iesaka izgatavot arī auļus spietu ķeršanai.

Izrādās, ka vistuvāk šim lielumam no man zināmajām stopu konstrukcijām ir mums Latvijā lietotais norvēģu daudzkorpusu strops, kuram viena korpusa tilpums ir 39 litri. Kāpēc vistuvāk ir norvēģi? Tāpēc, ka šā stropa korpuss ir šaurākām un augstākām apkārēm (365x260mm) un visas četras korpusa sienas ir vienādi garas – tātad – ligzda nav saplacināta kā tas ir Latvijas stāvstropam, bet garums kāru virzienā – 465mm. Taču forma nekādā ziņā nav galvenais, jo arī taisnstūra veida ligzda.

Kāds sakars stropa korpusa tilpumam ar intensīvu biškopību? Gauži tiešs un vienkāršs: ko dravniekam ir vieglāk pacelt – četrus spaiņus vai astoņus? (Latvijas stāvstropa peru telpas tilpums ir 82 litri), bišu saimes attīstība notiek vertikāli – peru telpa 2 x 40 litri = 80 litri ir tik pat liela, kā stāvstropā, tikai tā paplašinās vertikāli un kamēr bites stāvstropā tiek spiestas aizpildīt nedabiski lielo peru telpu, dravnieki daudzkorpusu stropos jau ražo medu.