Maijā bišu saime intensīvi pieaudzē perus, lai sagatavotos savai bioloģiskajai vajadzībai, veidot jaunu saimi - spietot. Lielā mēra spietošanas dinamika ir atkarīga no bišu mātes spējas nodrošināt, bites peru barotājas, ar darbu.


Šajā procesā ir iesaistīti daudzi faktori, kas savstarpēji iedarbojoties ietekmē spieta iziešanas laiku, lielumu, pēcspietu veidošanos.

Tiek audzēti trani, bites slikti sāk vilkt šūnu, māte tiek ierobežota dēšanā, samazinās ienesto ziedputekšņu un nektāra daudzums. Šādā situācijā var mēģināt mazināt spietošanas radītos zaudējumus, paplašināt ligzdu, novērst ligzdas pārkaršanu, veidot atdaleni, sadalīt saimi, vienkārši nostrādināt bites. Tas ir grūtāk ja laika apstākļi nav atbilstoši un dabā nav gaidāms ienesums. Labos laika apstākļos, ja turpinās māšu kanniņu veidošana, saime spietos arī tad, ja izlauzīsiet visas māšu kanniņas. Māšu kanniņas ir sekas nevis cēlonis Jūsu un bišu darbībai. Ir sākusies cīņa, kurš kuru, biškopis vai bišu saime!

Ligzdu savlaicīga paplašināšana ir spietošanu ierobežojošs pasākums, jo dod iespēju bišu mātei neierobežoti dēt, nepārtraukti radot iespēju, bitēm peru barotājām, atbrīvoties no peru pieniņa, protams, tas ir stimuls saimēm ātrāk attīstīties un ražot produkciju. Šāda darbība prasa arī intensīvāku saimes attīstības kontroli un korekciju, tikai kontrolējot procesus var izvairīties no spietošanas. Vai Jūsu bišu saimē mātei ir kur dēt? Vai peru telpa neatrodas medus telpā un medus nav aizpildījis peru telpu?

Bieži vien, laika apstākļu sakritības rezultātā, biškopim neatliek nekas, kā tikai veidot jaunas saimes, lai saglābtu savu dravu. Lielākās dravās biežāk tiek veidoti atdaleņi, bet atkarībā no situācijas, var izmantot arī citas metodes. Piemēram, no spēcīgas saimes var nolidināt bites uz vājāku saimi, to novietojot spēcīgas saimes vietā. Spēcīga saime zaudēs savu spēku un spietošana būs jāatmet. Tomēr šo metodi nevar izmantot ienesuma laikā, būs pārāk lieli zaudējumi. Efekts ir tāds pats, kā pēc ķīmiskās toksikozes no insekticīdiem. Saimes attīstība ir pārtraukta uz pāris nedēļām. Veidojot atdaleni jādomā par bitēm, kas ir izraisījušas spietošanas noskaņojumu. Pa lielākai daļai tās uzturas uz sedzējkāres un šķirtdēļa perutelpā, tad arī no viņām vajadzētu veidot atdaleņus, lai darbība sasniegtu rezultātus. Uz peru kārēm atrodas nostrādinātās bites, kuras nav vainīgas šajā procesā un to izvākšana no saimes nemazinās spietošanas noskaņojumu.

Spiets parasti izlido ap pusdienām, siltā, bezvēja laikā. Labākajā gadījumā tas iemetīsies tuvējā kokā, bet var arī aizlidot prom. Ja tehniski ir iespējams savākt spietu (tas nav pārāk augstu), tad prātīgi iekratām to spietuvē un ienesam pagrabā, vai kādā citā vēsā, tumšā vietā. Tik nevajag domāt, ka spiets nedzeļ! Ja iepurināšana spietuvē nav iespējama (spiets uzmeties ap koka stumbru, stabu), tad var bites sadzīt spietuvē ar dūmekļa palīdzību. Novieto spietuvi klāt pie bitēm tā, lai tām ērti būtu pāriet uz kasti, paverot vaļā vāku vai sānu aizbīdņus. Tad ar dūmu palīdzību lēnām sadzen bites spietuvē, bites ir paklausīgas, ja jums ir pietiekami pacietības. Spietu vēsā vieta var uzglabāt trīs dienas, tam ir pietiekami daudz barības līdzi. Trešā dienā to var ielaist stropā pa skreju, vai vienkārši iepurinot. Pirms spieta ielaišanas, stropā ievietojam kādu barības kāri, lai nedaudz piesaistītu bites. Daži dravnieki liek arī svaigu peru kāres, lai spiets no stropa neaizlaistos. Tomēr spiets aiziet prom arī no tā, ka jums nav izdevies spietuvē iedabūt arī bišu māti, vai arī tā ir kā savādāk gājusi bojā. Tad bites dodas atpakaļ uz veco stropu, vai arī uzlido blakus esošajiem, ja ir nākušas no tālienes. Spietam ir spieta enerģija, tas ļoti aktīvi strādā. Tā ir enerģija, kas uzkrājusies bitēs, kamēr tās bezdarbībā vazājās pa stropu, gaidot izspietošanu. Tagad tās atstrādā iekavēto. Tāpēc tām ir jāļauj to darīt un uz 1 kg spieta jāparedz 2 – 3 mākslīgo šūnu apkāres, lai visiem būtu ko darīt. Pēc pāris dienām spiets jāapskata, vai tam uz rāmjiem ir pietiekami vietas, vai nav jādzīvo aiz šķirtdēļa. Un jāpievērš uzmanība bišu mātei, ja māte dēj, tad jūs esat noķēris spietu ar veco dējošo māti – ar steigu apstrādājiet bišu saimi pret varratozi. Var izmantot organiskās skābes, skābeņskābi, skudrskābi, lai uz bitēm esošās ērces nobeigtos pirms tās ir salīduša peros. Ja dējumus nevar atrast, tad tas ir pēcspiets (ne īpaši liels), ar jauno neapsēkloto bišu māti. Ja bites šūnu velk, māte ir saimē, tomēr apskati veiksim atkārtoti pēc nedēļas, ja jaunā māte ir sākusi dēt apstrādāsim saimi pret varratozi.